Kā izmantot maņas bērna emociju regulēšanā

Mazu bērnu vecāki ik pa laikam vai pat regulāri nonāk situācijā, kad mierīgas gulēt iešanas vietā viņu atvasēm vakarā ir liels enerģijas pieplūdums, tādēļ notiek skriešana pa māju, intensīva spēlēšanās vai niķošanās. Vai tieši otrādāk – aktivitātēm paredzētajā laikā viņi kļūst miegaini. Palīgs šādās situācijās var būt metodes sensoro jeb maņu procesu aktivizēšanai.

Bērnu mentālās veselības nedēļā no 4. līdz 10 martam, ko biedrība “Debesmanna.com” īsteno jau ceturto gadu, arī Latvijas Bērnu atbalsta fonds (LBAF) aicina iepazīties ar sociālā rehabilitācijas pakalpojuma “Ceļš pie sevis” ergoterapeites Madaras Miķelsones padomiem, kā pievērst uzmanību sensorajiem procesiem sava bērna ikdienā.

Pirmais solis šajā procesā gan ir drošas piesaistes attiecību veidošana. Vecākiem ir jāzina, kā viņu bērns jūtas, un tikai tad var domāt par emociju regulēšanu. Tieši tādēļ kvalitatīvi pavadīts laiks ar mammu un tēti ir ļoti svarīgs. Kopā būšana nenozīmē sēdēšanu vienā istabā, bet gan kopīgas aktivitātes un sarunas. Pieaugušajiem savā aizņemtībā ir jāatrod laiks, lai uzklausītu savu bērnu un iedziļinātos viņa emocijās. Ne visi bērni spēj identificēt un aprakstīt savas sajūtas, tieši tādēļ labākais palīgs šajā situācijā ir kopīgas spēles vai aktivitātes. Idejas aizraujošai kopā būšanai var pasmelties sociālās LBAF un “Olainfarm” kopīgās kampaņas “Rādi bērnam stiķus, ne telefonu” mājaslapā www.stiķi.lv.

Ja vecāki atpazīst bērna emocijas, viņi var izmantot cilvēka maņas emociju regulēšanā. Vienlaikus svarīgi ir uzsvērt, ka ir nepieciešams ievērot bērna ikdienas režīmu un izvēlēties piemērotos brīžus, kad aktivizēt vai nomierināt kādu no maņām. Piemēram, nebūtu ieteicams īsi pirms miega bērnu kutināt, vai skriet ķerenes.

1. Garša

Cilvēks ir ļoti sarežģīts bioķīmisks “veidojums”, un tieši tādēļ mūsu emocijas ietekmē tik daudzi faktori, un viens no tiem ir ēdiens. Garša bērnu psiholoģijas ekspertu ieskatā ir viens ātrākajiem veidiem, kā regulēt emocijas. Sniegšu ieskatu dažos piemēros. Situācijās, ja bērnam ir nepieciešams nomierināt sakāpinātās emocijas, to varēs izdarīt ar vienkārši sakošļājamiem ēdieniem, piemēram, zupām. Turklāt, tām ir jābūt komforta temperatūrā – ne pa karstu, ne par aukstu. Savukārt graužami produkti, piemēram, svaigi burkāni vai āboli, var būt kā palīgs bērna enerģijas aktivizēšanai. Līdzīgu funkciju pildīs arī auksti ēdieni, piemēram, saldējums.

2. Oža

Zinātnieki uzskata, ka oža ir visprimitīvākā un spēcīgākā reakcija, kas ilgst tikai tik ilgi, kamēr stimuls ir klātesošs. Līdz ar to dažādas smaržas var palīdzēt nomierināties vai tieši otrādāk – aktivizēt emocijas. Kā nomierinošas primāri tiek uzskatītas saldās smaržas, piemēram, vaniļa, kā arī tādas, kurām nepiemīt izteikts aromāts. Tieši tādēļ bērnu mazgāšanās līdzekļus labāk izvēlēties bez smaržas vai ar vieglu, dabisku aromātu. Savukārt izteiktas un pat asas smaržas var aktivizēt emocijas, piemēram, piparmētra, muskuss un citas. Jāpiebilst, ka sintētiskajām smaržām var būt pievienota papildu molekula, kas ir veidota tā, lai pieķertos deguna matiņiem un darbotos ilgstošāk, tāpēc tām ir lielāka iespēja izraisīt jūtīgu reakciju.

3. Redze

Zīmēšana var attīstīt ne tikai radošumu, bet ir ļoti noderīgs rīks emociju regulēšanā. Lai gan visbiežāk bērnu mākslinieciskās izpausmes vecākiem ir grūti “ielikt rāmjos”, krāsu un formu izvēle var palīdzēt. Situācijas, kad ir nepieciešams miers un sakāpināto emociju “apdzēšana”, piedāvājiet bērnam veidot zīmējumu pasteļtoņos, vai izmantojot zaļo vai zilo krāsu. Tāpat zinātnieki ir izpētījuši, ka taisnu līniju zīmēšanai ir nomierinošs efekts, savukārt liektu – enerģiju aktivizējošs. To var panākt arī ar formām – neregulāriem punktiem, dažādu formu līnijām un spilgtām krāsām, piemēram, dzelteno vai sarkano. Vienlaikus ir jāpievērš uzmanība arī apkārtējai videi – vai gaismas nav pārāk spožas, mirguļojošas un spilgtas. Tāda vide bērnu aktivizēs un būs grūti rast mieru.

4. Dzirde

Dzirde ir īpašs sensorais pasaules uztveršanas veids, kura ietekme ilgst atkarībā no stimula veida un no tā, cik ilgi tas “paliek prātā”. Atkarībā no tā, kā vēlamies regulēt emocijas, ir jāizvēlas arī mūzikas veids. Dinamiska un ātra mūzika, kā arī reps derēs reizēs, kad vajag aktivizēt enerģiju, savukārt maiga un harmoniska palīdzēs nomierināties.

5. Tauste 

Taustes iedarbība emociju regulācijā ilgst līdz divām stundām pēc stimula beigšanās. Šajā gadījumā ir svarīgi atcerēties, ka āda ir lielākais orgāns un to var un vajag izmantot. Maigas un lieganas, bet pietiekami stingras ne kutinošas, kustības masāžas laikā (piemēram, bērna muguras) palīdzēs nomierināties. Glāstiet bērna muguru no lejas uz augšu. Nekad nepieskarieties dzimumorgāniem, kā arī sejai un vēderam. Savukārt aktīvas kustības, piemēram, kutināšana, vai īsi asi pieskārieni ar pirkstu galiem, var palīdzēt aktivizēt enerģiju.

6. Propriocepcija

Propriocepcija – cilvēka sestā maņa jeb ķermeņa spēja apzināties savu novietojumu un kustību telpā un koordinēt to. Pateicoties tai mēs spējam pārvietoties tumsā, satvert dažādus priekšmetus (jēlu olu, metāla stieni) bez piedomāšanas. Bērniem, kuri ir pārāk “uzvilkušies”, nomierināties palīdzēs ciešs apskāviens, stumšana un apzināta muskuļu piepūle, piemēram, dažādi vingrinājumi, kur nepieciešama muskuļu piepūle. Arī apsegšana ar “smago segu” vai bērna šūpināšana segā ar maigām, ritmiskām kustībām palīdzēs viņam nomierināties. Savukārt lēkāšana vai skriešana neparedzamos virzienos aktivizēs.

7. Vestibulārā

Vestibulārā sistēma rada līdzsvara sajūtu un telpisko orientāciju, kas ir priekšnoteikums pareizā kustību koordinēšanā. Šī sistēma piedalās arī normāla muskuļu tonusa uzturēšanā. Sensoro maņu aktivizēšanā palīdzēs lēkāšana pa batutu uz augšu un leju (tikai), vai braukšana ar riteni pa nelīdzenu segumu. Savukārt bērniem, kuriem šī maņa ir pārāk saaktivizēta, nomierināties palīdzēs lēna un lineāra šūpošanās (gan šūpolēs, gan rokās), galvas un kakla daļas vingrinājumi.


Šie ir ieteikumi sensoro procesu aktivizēšanai, kas ir izveidoti sadarbībā ar starptautisku organizāciju “Trauma Free World” (ASV), https://traumafreeworld.org/, un ir adaptēta Latvijā. Taču jāuzsver, ka katrs bērns ir unikāls, un kas der vienam, nederēs citam. Tieši tādēļ vecāku spēja saprast savu atvašu emocijas un to, kā tās regulēt, izmantojot maņu diētas pamatprincipus, ir ļoti būtiski.

 

Tajā pašā laikā ir reizes, kad labākais vecāku lēmums ir meklēt speciālista palīdzību. LBAF jau vairākus gadus īsteno sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām, kā ietvaros ir iespēja apmeklēt arī īpašu sporta zāli “Sensorais Džims”, kas tapusi ar vietējā uzņēmuma “Olainfarm” atbalstu, un atrodas mūsu Multifunkcionālā atbalsta centrā "Domino", Iļģuciemā, Cementa ielā 12, Rīgā.